Varakļānu Romas katoļu draudzes baznīca VIDEO

Varakļānu katoļu draudze ir izveidojusies 18.gs., kad šeit darbojās Jezuītu ordeņa misija jeb Borhu misija. Pirmā koka baznīca Varakļānos parādījās jau 1675.gadā. Šai baznīcai novecojot, grāfs J. Borhs 1740.gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā nodega 1809.gadā. Savukārt grāfs Mihaels fon der Borhs bija iecerējis lielas mūra baznīcas celtniecību pēc arhitekta V. Macotti projekta. Vienlaikus ar muižas pils būvniecību 1783. gadā tika iemūrēti  baznīcas pamati, bet tālāka šī projekta īstenošana atlikta – līdzekļu trūkuma dēļ.Baznīca tika uzcelta 1854. gadā, kad muižas īpašumus mantošanas rezultātā bija pārņēmis grāfa M.Borha vecākais dēls grāfs Karols Borhs.Celtniecības darbus vadīja arhitekts Vītols. Līdzekļu trūkuma dēļ tā uzbūvēta samazinātā veidā, atkāpjoties no sākotnējā projekta. Līdz ar to cietis baznīcas ārējais un iekšējais izskats. Baznīca ir celta klasicisma stilā, ar diviem masīviem torņiem, vairākām ieejām ar granīta kāpnēm. Galveno ieeju rotā portiks ar sešām baltām kolonnām. Baznīcas altāri ir veidoti krāsaina Itālijas marmora apdarē, ar lielām svētbildēm. Centrā 17.gs. spāņu mākslinieka Muriljo gleznas “Bezvainīgās Jaunavas Marijas parādība” kopija. Labās puses altārī – Golgātas motīvs (Kristus ciešanu aina), kreisās puses altārī – grāfa M. Borha svētā aizbildņa erceņģeļa Miķeļa atveids (Rafaela gleznas kopija).  1854. gadā baznīcu iesvētīja dekāns D. Sermolēvičs, bet konsekrēja bīskaps V. Žilinskis, par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai. Dievkalpojuma sākumā grāfs K. Borhs, nododot atslēgu dekānam, esot teicis: “Līdz šim es te biju saimnieks, nu palieciet jūs un kalpojiet Dievam Kungam garā un patiesībā”.  Šajā laikā draudzē bija apmēram 10 000 draudzes locekļu. Baznīcā var saiet ap 3000 cilvēku.II. Pasaules kara laikā Varakļānu katoļu baznīcas draudze pārcieta dažādas grūtības, postījumus -  ērģeļu zudumu, zvanu noņemšanu no torņiem u.c. Pēckara remontu laikā dzimtās baznīcas sakārtošanā talkā nāca arī bīskaps Pēteris Strods. Šobrīd baznīcu vada prāvests dekāns Antons Boldāns un viņam palīdz vikārs dominikāņu mūks t.Vladislavs Lapelis.Varakļānu Romas katoļu draudzes baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.                                                                                                            

  Jēkabpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu draudzes baznīca VIDEO

Pašreizējā ķieģeļu mūra baznīca par godu Sv. Marijai uzcelta laikā no 1853. - 1866. gadam (trīspadsmit gados) un ar nelieliem pārtraukumiem kalpojusi un kalpo ticīgajiem līdz mūsdienām. Baznīca celta prāvesta Justīna Bogdanoviča vadībā. Tā veidota romāņu stilā. Grīda un griesti bija būvēti no koka. Ir 6 kolonnas, 19 logi. 1903. gada 7.aprīlī, otrajās Lieldienās baznīcā izcēlās ugunsgrēks un iekšpusē viss izdega. Zem gruvešiem atrasta un izglābta brīnumainā kārtā saglabājusies Vissvētākās Jaunavas Marijas glezna. Sekoja baznīcas atjaunošana no 1903. Līdz 1909 gadam. Darbus vadīja prāvests Teopfils Tomaščevskis. Pirmā pasaules kara laikā baznīca vēlreiz stipri cieta. To atjaunoja 1933. gadā, iesvētīja bīskaps J. Rancāns. Baznīcas jumts ir cinkots, torņa augstums virs jumta – 14 metri. Celtnes iekšpuses ģipša ornamentus veidojis lietuvietis Oļģerts Andrekus 1963. gadā. Baznīcas zvans sver 272 kilogramus. Mazajā altārī baznīcas labajā pusē novietota Jēzus Sirds statuja, bet kreisajā – Sv. Antonija attēls. Visi trīs altāri būvēti no ozola pēc Tomasa zīmējuma, darinājis meistars Medvedevs. 1981. gadā samontēja jaunas ērģeles. Baznīcā pie altāra ir Fatimas Dievmātes statuja, kas pārvesta no Portugāles.Pēckara periodā šajā baznīcā par prāvestiem strādājuši lietuvietis Venceslavs, Broņislavs Dūre, Antons Kivlenieks, Jāzeps Lapkovskis, Alberts Leitāns, no 1982. gada draudzes darbu ir vadījis enerģisks un ierosmes bagāts prāvests dekāns Jānis Bratuškins. Tagad šīs baznīcas prāvests ir pr.Viktors Siļčonoks.                             

                         Krustpils Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca Jēkabpilī VIDEO

2000. gada maijā tika sākti Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas celtniecības darbi. Šis dievnams būs desmitā Varakļānu dekanāta baznīca. Pirmā ķieģeļa iesvētīšanas svinības notika 18.jūlijā ar Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Bula un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča piedalīšanos.Krustpils katoļi nepieciešamību pēc sava dievnama pamatoja ar to, ka pašlaik vienīgā Jēkabpils katoļu baznīca nespēj uzņemt visus ticīgos. Īpaši pārpildīta tā ir svētkos. Krustpils katoļu draudze nodibinājās 1997.gada maijā. Tas bija bīskapa priekšlikums, ka Krustpils pusē vajadzīga sava baznīca. Citām konfesijām pilsētā ir pa divām. Jaunās baznīcas ietilpība būs vairāk nekā 300 cilvēku. Baznīcas būvniecību finansē Rēzeknes – Aglonas diecēze un ticīgie ārvalstīs. Celtnes projekta autore ir Ilga Tretjakova, iecerēta ēka bez šādām ēkām ierastā greznuma. Tās āriene izcelsies ar šobrīd jau redzamiem pilastru izvirzījumiem un 25 m augstu torni. Krustpils katoļu baznīcas celtniecību vadīja prāvests Viktors Naglis, kas arī šodien ir šīs draudzes prāvests.

             Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca VIDEO

Preiļos 1676.gadā muižkungs Borhs uzcēla nelielu koka baznīciņu un nodeva to jezuītu aprūpē.
1771.gadā vai 1772.gadā muižnieks Jāzeps Borhs uzcēla jaunu - Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas gadam veltītu - baznīcu.To esot iesvētījuši dominikāņi. 1873.gadā Preiļu draudzes prāvests Jarockis bija nodomājis remontēt veco baznīcu tāpēc sasauca pagasta sanāksmi.Pagasta sanāksmē nolēma,ka nevis remontējama vecā baznīca,bet gan jāceļ jauna baznīca.Atļauja jaunas baznīcas celšanai tika saņemta 1878.gadā.Veco baznīcu nojauca,bet līdz jaunās baznīcas uzcelšanai (1886),dievkalpojumus noturēja muižas parkā, kur atradās 1817.g.grāfu Borhu būvētā kapela. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1886.gadā, to iesvētīja Preiļu prāvests Pēteris Paulins Danusevičs. Baznīca paredzēta 1200 dievlūdzējiem. Preiļu baznīca ir 28 m gara (bez prezbiterija un priekštelpas) un 31 m plata celtne ar skārda jumtu,celta no pelēkiem laukakmeņiem. Baznīcas tornis ir 30 m augsts, bet ar krustu 33,35 m. Baznīcā ir elektrība, bet nav apkures. Laikā no 1983 -1984.gadam baznīcas iekšpuse izkrāsota ar kalku un līmkrāsām. Ap baznīcu ir dārzs,ko ieslēdz akmens mūra žogs ar skārda jumtu. Pie ieejas dievnamā ir sarkanu ķieģeļu vārti. Dārza abos stūros ir divas nelielas kapelas. Tornī atrodas trīs zvani:"Svētais Pēteris" - lielais zvans, "Svētais Francisks" - vidējais un "Svētā Terēzija" - mazais zvans. Ir ērģeles, ko 1938.gadā uzstādīja Kolbes firma. Par godu baznīcas 100 gadu jubilejai baznīcas dārzā uzstādīta Latgales mātes statuja (tēlnieks B.Buls). 1993.gadā pie baznīcas atklāts piemineklis politiski represētajiem (tēlniece Vija Dzintare). Šīs baznīcas un draudzes darbu vada prāvests dekāns Jānis Stepiņš.

Top pamati jaunajai Viesītes Sv. Franciska katoļu baznīcai

 

ILZE BIČVEVSKA

Viesītē 21. jūnijā svinīgā pasākumā, klātesot draudzes locekļiem, projektētāju un celtnieku pārstāvjiem, kā arī Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskapam Edvardam Pavlovskim, priesterim Viktoram Siļčonokam un Jelgavas bīskapam emeritus Antonam Justam, tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm topošās Viesītes Svētā Franciska vārdā nosauktās katoļu baznīcas pamatos.

- Esmu ļoti laimīga, ka šī diena ir pienākusi, - sacīja mūzikas skolotāja Anita Cinkmane, kura baznīcas celšanai uzdāvāja savu no tēva mantoto divus hektārus lielo zemes gabalu Viesītē. Baznīcas celtniecība šajā vietā ir viņas sens sapnis, kas nu sācis piepildīties.

Viesītes katoļu draudze, kurā ir aptuveni 130 cilvēku, patlaban savus dievkalpojumus notur Viesītes Brīvības baznīcā, kas ir luterāņu dievnams. Jaunā baznīca atradīsies stratēģiski labā vietā – tuvu šosejai un būs redzama ikvienam, kas iebrauks Viesītē vai savā ceļā dosies tai garām. Dievnama cēlāji cer, ka šogad izdosies ieliet ēkas pamatus.

- Jaunceļamais dievnams tiks nosaukts Svētā Franciska vārdā gan par godu asīzes Franciskam, gan pašreizējam Romas pāvestam. Mēs lūdzam Svēto Francisku būt mūsu baznīcas aizbildnim, jo arī viņš savulaik strādāja, atjaunojot dievnamus. Es ceru, ka Viesītes baznīca te stāvēs gadu simtus un varbūt pat tūkstošus, - sacīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kurš priecājās arī par to, ka viņa kalpošanas laikā šī ir pirmā viņam dotā iespēja iesvētīt topoša dievnama pamatakmeni.

Viesītes Svētā Franciska katoļu baznīcas ēkas arhitekte ir Inese Savina, dievnamu būvē SIA “Redmars”.

- Tieši otrādi - tagad darbs tikai sāksies, - uz jautājumu, vai līdz ar tehniskā projekta pabeigšanu viņas pienākumi šajā objektā ir galā, atbildēja Viesītes katoļu baznīcas projekta autore Inese Savina. Tā kā viņa veiks arī objekta autoruzraudzību, vajadzēs uzraudzīt visu būvdarbu gaitu līdz pat tādām sīkām detaļām kā apgaismojums, soliņi, rokturi. I. Savina stāsta, ka jaunajā dievnamā būs simts sēdvietas, tā tornis un galvenā ieeja baznīcā būs pavērsti pret šoseju un krustojumu. Kopējā dievnama platība – ap 600 m², un tam piegulošajā teritorijā paredzēta arī saimniecības ēka. Pirmie projekta uzmetumi tapa jau 2002. gadā, un Viesītes katoļu baznīcas projekts laika gaitā ticis pārveidots, lai to varētu uzcelt par pieticīgākiem līdzekļiem, nekā bija plānots sākotnēji.