WALSINGHAM

Volsinghemas Dievmātes svētvieta

Anglijā

       Volsinghemas Dievmātes svētvieta tika dibināta 1061.gadā, kad saskaņā ar tradīciju Richeldis de Faverches lūdzās, lai Dievmāte viņai dotu paveikt kādu īpašu darbu Viņas godam. Atbildot uz lūgšanu, Jaunava Marija garā aizveda viņu uz Nācareti, parādīja viņai māju, kur notika Eņģeļa sludinājums jeb Pasludināšana, un lūdza viņai Volsinghemā uzbūvēt oriģinālu šīs mājas kopiju, lai tā kalpotu kā mūžīgā piemiņa Pasludināšanas noslēpumam.

Šo Svēto Māju Volsinghemā apmēram 1130.gadā uzbūvēja augustīniešu mūku kopiena un uzņēmās atbildību par tās dibināšanu, lai Volsinghema kļūtu par nozīmīgu svētvietu visā viduslaiku Eiropā. Visi Anglijas karaļi no Henrija III. (1226) līdz Henrijam VIII. (1511) devās svētceļojumā uz Volsinghemu. 1538. gadā reformācijas laikā klostera īpašumu pārņēma karaļa komisāri un slavenā Volsinghemas Dievmātes statuja tika aizvesta uz Londonu un sadedzināta. Šodien vairs nekas nav palicis pāri no oriģinālās svētnīcas, taču par to vēsta ciematā iekoptais zāliens “The Abbey Grounds” (=Abatijas zemes).

 

 Pēc svētnīcas izpostīšanas Volsinghema beidza pastāvēt kā svētceļojumu vieta. 1896.gadā Charlotte Pearson Boyd, tolaik vēl piederēdama pie anglikāņu baznīcas, nopirka Slipper Chapel, kas atradās ārpus ciemata, atjaunoja un atdeva to katoļu lietošanai. Nosaukums Slipper Chapel radies, jo vienu jūdzi (1,6 km) pirms svētnīcas svētceļnieki novilkuši apavus un basām kājām devušies pie Dievmātes.

 

 Volsinghemas Dievmātes svētnīcas drupas tika iebūvētas Pasludināšanas baznīcā vietā ar nosaukumu King’s Lynn un no turienes 1897.gada 20.augustā notika kopš reformācijas laikiem pirmais publiskais svētceļojums uz Volsinghemu. 1922.gadā jaunais vikārs priesteris Alfred Hope Patten pirmās svētnīcas akmeņus novietoja Svētās Marijas draudzes baznīcā. Tās 1931.gadā tika pārnestas uz jaunuzbūvēto anglikāņu svētnīcu.

 

1934.gadā kardināls Bourne vadīja svētceļojumu, kurā piedalījās 10.000 dalībnieku. Tad viņš pasludināja, ka Nacionālā Dievmātes svētnīca būs Slipper Chapel. Kopš 1950.gada Volsinghemas Dievmātes svētnīca ir nemitīgi attīstījusies, kļūstot par stabilu, atjaunotu svētceļojumu un Dieva godināšanas vietu. Šodien vairāk nekā 250.000 cilvēku (svētceļnieku&tūristu) ik gadus dodas apmeklēt šo Romas-Katoļu Baznīcas svētvietu. Lielākoties vasaras nedēļas nogalēs uz šejieni dodas diecēžu vai citu organizāciju vadīti svētceļojumi.

 

                                   

 Svētās Mises laiki in Rugby, Birmingham diecēzē

  English Martyrs

30 High Street, Hillmorton, Rugby, Warks, CV21 4EE

Draudzes priesteri:

Prāvests: Rev.Christopher Fitzpatrick (Father Chriss)

Priesteris: Rev.Matthew Pittam

 Plkst. 9.15 darbdienās: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās.

Ceturtdienās parasti ir School Mass, uz ko sanāk English Martyrs skolas bērni un skolotāji..

Plkst.18.00 Sestdienās: svētdienas vigilijas sv.mise

 Plkst.11.00 Svētdienās sv.mise.

GRĒKSŪDZES: Sestdienās no plkst.17.30 līdz 17.45

 

St.Marie’s

Oak Street, Rugby, CV22 5EL ; E-pasts: st.maries@btinternet.com ,www.stmaries.co.uk

Draudzes priesteri:

Prāvests: Father Anthony Furlong (Father Tony)

Priesteri: John Buckner un Tom Thomas

Pastāvīgais diakons: Gerard Nosowski

 Plkst.10.00 darbdienās

Pirmdienās no 8.00 līdz 19.00 Adorācija

Pirmdienās ir divas sv.mises - no rīta un vakarā: 10.00 un 19.00

Plkst. 9.30 un 18.00 Sestdienās

 Plkst.10.00 Svētdienas sv.mise

Pēc sv.mises kafija un tēja in the Parish Hall

Plkst.12.30 Poļu sv.mise

 GRĒKSŪDZES: Sestdienās no 10.00 līdz 11.00 un pirms vakara sv.mises: no 17.30 – 17.55. Svētdienās pirms sv.mises: no 9.30-9.55

 

 

Tāda sajūta, ka uz mani kāds skatās ... :))

 

 

Nav šaubu, ka mums ir nepieciešams Gars – katram personīgi tik daudzos acumirkļos, ne tikai lielajos dzīves pārbaudījumos un izšķiršanās brīžos. Nav šaubu, ka arī Baznīcai kā vienam veselam ir nepieciešams šis Gars, lai tā atkal iedegtos un kļūtu dzīvīga kā savā dibināšanas dienā pirmajos Vasarsvētkos Jeruzalemē.

(Abt Michael Reepen in: Du schenkst Licht und Leben. – Ein österliches Lesebuch aus dem Kloster, Vier-Türme-Verlag)

 

 "Tik krāsainai kā varavīksnei ir jābūt arī mūsu cerībai

uz Jēzus žēlastību."

(www.christliche-gedichte.de)

 

 

 

                    ZIEMASSVĒTKI  EKVADORĀ

 

 

Māsa Džanete Fīrns (Janet Fearns) sarunājas

ar Izabellu Perezu-Dohertiju (Isabel Perez-Doherty)

par Ziemassvētku svinēšanu

Ekvadorā.

 

 

Man ir nedaudz jāiedrošina Izabella Pereza, lai viņa sāktu runāt par Ziemassvētkiem savā mīļajā Ekvadorā: „Ekvadorā ir daudz Ziemassvētku tradīciju, tās var nedaudz atšķirties atkarībā no tā, kur Ziemassvētki tiek svinēti – ģimenē, mazā lauku sabiedrībā vai pilsētā. Vissvarīgākā Ziemassvētku tradīcija ir Ziemassvētku koka uzlikšana, ko parasti pavada pesebre vai  Kristus piedzimšanas dekorācijas (tālāk tekstā sauktas -„Bētlēmītes”-Tulk.piez.). Pēdējās ir ļoti svarīgas gandrīz visiem ekvadoriešiem, jo tām ir dziļa reliģiska nozīme.

„Lielākajā daļā lielu un mazu pilsētu, labi organizētās katoļu draudzēs svinīga Ziemassvētku gaidīšana sākas jau decembra sākumā – ar novennām, Svētajām Misēm un pasākumiem, priekšnesumiem, kas atsauc atmiņā Marijas un Jāzepa ceļojumu uz Bētlēmi. Svinību kulminācija ir 24.decembrī un saucās Jaunpiedzimušā Bērna Ceļojums, Pase del Nińo Viajero. Tas ir pasākums ar parādi, kas attēlo Marijas un Jāzepa ceļojumu un ilgst visu dienu. Parādes priekšgalā iet zvaigzne un eņģeļi, kas to pavada, trīs ķēniņi, amatpersonas, gani un ļoti liels skaits kostīmos saģērbušos bērnu.

Tas, kā šobrīd Ekvadorā notiek Pase del Nińo Viajero, sākās 1961.gadā, kad moņsiņjors Cordero Crespo devās svētceļojumā uz Svēto Zemi un Romu, nesdams līdzi Bērna Jēzus statuju. Statuju, ko pazīst ar nosaukumu „Ceļojošais Bērns”, svētīja pāvests Jānis XXIII, un tā tika nogādāta atpakaļ uz pilsētu Cuenca.  Tas, ko pēc šī svētceļojuma priesteris sāka svinēt kā vienkāršu draudzes tradīciju, tagad ir kļuvis par tradīciju, ko svin sešdesmit  tūkstoši cilvēku, pievēršot skatītāju uzmanību no visas pasaules.

 

PARĀDES

Izabella turpina: „Pase del Nińo Viajero ir otrā parāde šajā Ziemassvētku parāžu jeb pasadas  sērijā, kas tiek rīkotas par godu jaunpiedzimušajam Bērnam Jēzum. Pirmā parāde notiek pirmajā adventes svētdienā. Trešā parāde  Pase del Nińo (Jaunpiedzimušā Bērna Garāmiešana) notiek 1.janvārī. Pēdējā Ziemassvētku parāde tiek saukta Pase del Nińo Rey (Bērna Karaļa Garāmiešana), un tā notiek 5.janvārī, dienu pirms Epifānijas, Día de los Reyes Magos, kad bērni no trim karaļiem saņem dāvanas.”

„Decembra mēnesī, pesebres jeb Kristus piedzimšanas dekorācijas tiek uzstādītas daudzās baznīcās, iepirkšanās centros un sabiedriskajās ēkās. Tās bieži ir ļoti rūpīgi izstrādātas un tur var atrast tradicionālo silīti, figūras tiek ietērptas vietējos vai ekvadoriešu kostīmos. Dažreiz šīs dekorācijas jeb „Bētlēmītes” ir reālas –ar dzīviem vīriešiem, sievietēm, bērniem, kas attēlo seno stāstu.”

„Vēl ir arī novenna - publiska pulcēšanās uz lūgšanām, slavēšanu un reliģisku dzeju, ko pavada vīraka kvēpināšana, karsta šokolāde un cepumi. Šādas pulcēšanās sākas 15.decembrī un mazās draudzēs tās ir kā izdevība apmeklēt kaimiņus, kuri brīvprātīgi vēlas kā namatēvi/namamātes uzņemt savās mājās šo novennu un draudzes locekļus.”

„Ziemassvētku svētvakarā ģimenēs bauda maltīti, ko sauc par Cena de Nochebuena, kas tradicionāli sastāv no pildīta tītara vai vistas, vīnogām, rozīnēm, salātiem, rīsiem ar sieru, vietējā ražojuma vīna jeb chicha. Daudzās ģimenēs kopā ar bērniem tiek attēlota viņu pašu atveidota Kristus piedzimšanas aina, kas ietver arī mazu izklaidi ģimenei. Vilancicos jeb Ziemassvētku baznīcas dziesmas ir svinību kodols. Kad bērni ir aizgājuši gulēt, vecāki pie bērnu gultām klusiņām noliek dāvanas. Pusnaktī  ir Missa de Gallo, kas piesaista ļoti daudz cilvēku. Šī Svētā Mise ir ilgs pasākums, bet tas ir vispopulārākais gada notikums.”

 

DALĪŠANĀS SVĒTKI

„Ziemassvētku diena ir ģimenes diena, kas saistās ar dāvanām un apciemojumiem. Ziemassvētku dienā daudzas ģimenes, grupas un žēlsirdības organizācijas gatavo svinības tiem, kuri ir nokļuvuši lielās ciešanās un trūkumā. Lielās pilsētas ir pārpildītas ar ļoti nabadzīgām ģimenēm, kas nāk no laukiem vai priekšpilsētām, lai saskaņā ar tradīciju lūgtu pēc savām Navidades (Ziemassvētku dāvanām). Galvenajās ielās un sabiedriskajās ēkās jūs varat atrast ģimenes, īpaši sievietes ar bērniem, kuriem tiek nodrošinātas maltītes, rotaļlietas, drēbes un tradicionālā funda de caramelos – maisiņš pilns ar saldumiem – bērniem. Ziemassvētki tiešām ir brīnumains, ļoti īpašs laiks Ekvadorā!” ˇFeliz Navidad y próspero ańo nuevo!

 

Isabel Perez-Doherty Anglijā un Velsā ir Informācijas centra amatpersona misiju darbam Ekvadorā.

No angļu valodas tulkoja Inese Golovacka. Avots: The Sunday Bulletin. Written by Sr Janet Fearns FMDM. Edited by Peter Edwards ©Redemptorist Publications, 29.12.2013

 

 

ZIEMASSVĒTKI FILIPĪNĀS

 

 

Māsa Džanete Fīrns (Janet Fearns) sarunājas

ar Evandželīnu Okampo (Evangeline Ocampo)

par Adventes un Ziemassvētku

tradīcijām savā zemē.

 

Filipīnas ir galvenokārt kristiešu valsts un līdzīgi kā citās kristiešu valstīs Kristus dzimšanas svētki ir visvairāk svinētie svētki un visvairāk gaidītais gada notikums. „Mums ir pasaulē visilgākā Ziemassvētku sezona! Jau septembra sākumā radio un televīzijā skan Ziemassvētku dziesmas, mājās un veikalos sāk parādīties Ziemassvētku rotājumi, visos veikalos jau tiek izliktas Ziemassvētku dāvanas.”

FILIPĪNIEŠU TRADĪCIJAS

Tas, kas filipīniešus padara unikālus, ir tradīcijas, kuras cilvēki kopj šajā valstī.

Šeit ir dažas no tām:

Missa de Gallo: Ziemassvētki nav pilnvērtīgi, ja nav Missa de Gallo (Rītausmas Mises*), kas sākas 16.decembrī un beidzas deviņas dienas pēc Ziemassvētku svētvakara. Parasti Missa de Gallo notiek ap pl.4.00 no rīta, bet pēdējā laikā dažās baznīcās tās sākas pl.21.00 vai pl.22.00. To ticīgo, kuri piedalās šajās Svētajās Misēs (sauktās par Novennu), lūgšanas noteikti tiek uzklausītas.

Skolās uz skatuvēm karsti tiek gaidīti priekšnesumi, kur bērni attēlo to, kas notika Jēzus piedzimšanas laikā. Dažreiz pāris, kas attēlo Mariju un Jāzepu, iet pa kaimiņu mājām (gan iepriekš piesakot vizīti) un klauvē pie cilvēku durvīm, kuri pēc tam noraida viņus, līdz viņi atrod sev vietu pie silītes, kas ir draudzes baznīcā. To sauc par Panunuluyan.

Bibingka un puto bumbong: Šie divi filipīniešu gardumi tiek tirgoti ārpus baznīcas Missa de Gallo laikā. Bibingka ir gatavots no rīsu miltiem un kokosriekstu piena vai ūdens. Citas sastāvdaļas var būt dažādas, bet parasti kā otra sastāvdaļa ir olas un piens. Tradicionālā šī garduma gatavošana ir īsts laika patēriņš. Īpaši sagatavota māla cepamā plātne ir izklāta ar vienu lielas banānu lapas daļu. Plātne tiek nolikta virs karstām oglēm, tad tanī ielej rīsu miltus sajauktus ar ūdeni, uzmanoties, lai netrāpa uz pašas plātnes. Otru banānu lapas daļu uzliek virsū un kā pārklājumu uz tās uzliek karstas ogles. Puto bumbong ir taisīts no īpaša veida lipīgajiem vai ķepīgajiem rīsiem, ko sauc par pirurutong, kas ir koši sārtā krāsā. Tos vāra banānu caurulēs, ko sauc par bumbong, un tos pasniedz ar sviestu vai margarīnu, pārkaisītu ar kokosriekstu skaidiņām un cukuru.

 

Pagmamano: Pagmamano ir cieņas izrādīšanas prakse, lūdzot kāda vecāka gadagājuma cilvēka roku un paklanīdamies pieskarties pierei. To parasti dara pēc sv.Mises vai apciemojot kādu vecāku ģimeni vai radinieku. Kāds parasti lūdz, sakot: „Mano po”(=Jūsu rokas lūdzu). Kā atbilde šim lūgumam ir tas, ka vecākā persona dod savu svētību tam, kas to lūdz.

Pēc Ziemassvētku dienas Svētās Mises filipīniešiem ir tradīcija, ka bērni apmeklē savus krustvecākus, lai saņemtu viņu svētību un arī dāvanas (parasti naudu).

Ziemassvētku ballītes arī ir tradīcija. Šīs ballītes nebūtu īstas Ziemassvētku ballītes, ja nebūtu Kris Kringle jeb apdāvināšanās ar dāvanām. Šīs ballītes dalībnieku vārdus izdibina jau iepriekš (kas protams, ir noslēpums) un pēc tam ballītes laikā notiek apdāvināšanās. To laikā ir arī sacensības, istabas spēles,dziedāšana un dejošana, lai ballīti padarītu jautrāku un priecīgāku.

Ziemassvētku dienas svinības ir svētki paši par sevi. Ģimenes dodas uz Ganiņu pusnakts Svēto Misi 24.decembrī un pēc tam sapulcējas mājās, lai pēc sv.Mises piedalītos Noche Buena (=Labās Nakts) mielastā.

Ziemassvētku dziesmas , kas skan visu laiku, ir mūsu Ziemassvētku tradīcija. Baznīcas dziesmu dziedāšana, ejot no mājas uz māju, ir ļoti ierasta tradīcija, kad dziedātājus atalgo ar monētām, gardumiem vai abiem kopā. Dažreiz Ziemassvētku dziesmu dziedāšana var kļūt arī par ziedojumu vākšanu žēlsirdības aktivitātēm. Vispopulārākā dziesma ir „Ang Pasko ay Sumapit”, kas nozīmē „Ziemassvētki ir atnākuši”.

Ziemassvētki Filipīnās tiešām ir priecīgi un jautri!

Maligayang Pasko at Manigong Bagong Bagong Taon!

(=Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!)

Evandželīna Okampo Anglijā un Velsā ir valdes locekle misiju darbā.

No angļu valodas tulkoja Inese Golovacka.

Avots: The Sunday Bulletin. Written by Sr Janet Fearns FMDM. Edited by PeterEdwards© Redemptorist Publications. 29.12.2013

 

''ANIMA CHRISTI'' mērķis ir sludināt Evaņģēliju:

 - sniedzot ieskatu svēto un  konsekrēto cilvēku dzīvē agrāk un tagad, 
 - stāstot par Svētajiem Sakramentiem un žēlastībām, ko Dievs caur tiem dāvā, 
 - sniedzot informāciju par to, ar kādām problēmām un izaicinājumiem kristieši saskarās 
un/vai var saskarties ikdienā gan Latvijā, gan visā pasaulē, un kādas tam var būt sekas, 
 - iepazīstinot cilvēkus ar Baznīcas dzīvi pilsētā un laukos,
 - sniedzot kristiešu liecības par saskarmi ar Dievu viņu personiskajā dzīves ceļā.
 

 

  Copyright © 2012 Anima Christi - All Rights Reserved www.animachristi.lv