Terra Mariana 800 gadu jubileja

1215. gadā pāvesta Inocenta III sasauktā Laterāna IV koncila laikā jaunkristītā Livonijas zeme tika pasludināta par Terra Mariana jeb Dievmātes zemi. 800 gadu laikā ir notikušas daudzas izmaiņas Eiropas un pasaules kartē, tomēr mēs nevaram sevi atraut no vēsturiskajām saknēm, kas ir veidojušas vērtības, kādas mums ir šodien.

2018. gadā Latvijas valsts atzīmēs 100 gadu pastāvēšanu. Šie divi atskaites punkti aicina mūs pārdomāt, kurp mēs ejam un kas vēlamies būt. Izvērtēt, kādu ceļa gabalu esam nogājuši, ko varam uzskatīt par paliekošu bagātību, bet pats galvenais – kurp vēlamies doties tālāk.

Kristietības divās tūkstošgadēs neskaitāmas tautas, tostarp mūsu senči, ir saņēmuši ticības žēlastību un likuši šai ticībai uzziedēt savā ikdienas dzīvē. Katras tautas reliģiozitātē var saskatīt veidu, kā pieņemtā ticība iemiesojusies kultūrā, tikusi sludināta, saprasta, izdzīvota un nodota tālāk. Tomēr ir kāda būtiska atšķirība starp tām tautām, kas saglabājās, un tām, kas iznīka. Tā ir atvērtība Labajai Vēstij. Terra Mariana jeb Livonijas konfederācija ir daudzu gadu simtu liecība tam, ka esam cieši saistīti ar Eiropas civilizācijas kultūrtelpu.

Latvijai ir vajadzīga noteikta identitāte pasaules kartē, kur līdzās kristīgām un latviskām vērtībām pastāv kopēja valstiskā apziņa. Terra Mariana jubilejas gads sakrīt ar nozīmīgu notikumu mūsu atjaunotās valsts vēsturē – pirmo reizi Latvija vadīs prezidentūru Eiropas Padomē. Ja ar bažām vērojam Eiropā pieaugošo liberālismu, un daži to izmanto, lai mūs attālinātu no Eiropas idejas, tad jāsaprot, ka Eiropa būs tāda, kādu mēs to veidosim, arī kā latvieši.

Terra Mariana jubilejas gads – tā ir laba iespēja atgādināt sev arī atvērtības un izlīguma aktualitāti. Latvijā, kurai vēsturiski raksturīga multietniska un multikonfesionāla sabiedrība, tradicionālās konfesijas var kalpot par nozīmīgu faktoru vienotības un miera stabilizācijai valstī. Cilvēkus šķeļ ne tik daudz kultūras atšķirības vai vēstures interpretācijas, cik fakts, vai tie savā dzīvē vadās pēc Evaņģēlija vai nē. Laikā, kad daudzviet pasaulē un arī mūsu reģiona kaimiņos atkal risinās karš un konflikts, vēl jo vairāk apzināsimies, ka miers ir Dieva dāvana un uzdevums.

Terra Mariana jubilejas gads ir pamudinājums saskatīt garīgās dimensijas būtisko lomu katras tautas un indivīda attīstībā un izaugsmē. Jubilejas gads - tas ir aicinājums “doties dziļāk” (sal. Lk 5,4) garīgajos meklējumos un dvēseles ilgu un vajadzību apzināšanā. Šodienas steidzīgais dzīves ritms nemitīgi mūs dzen uz priekšu, tas liek darboties aizvien efektīvāk un produktīvāk, neatstājot laiku pārdomām, vai tam visam ir kāda paliekoša nozīme. Cilvēks var būt patiesi laimīgs tikai tad, ja viņa dzīvei ir garīgs mērķis, kuru atklājam lūgšanā, Svētajos Rakstos, sakramentālajā dzīvē. Tad viņa ticība kļūst redzama arī ikdienā - lēmumos, rīcībā un attieksmē.

Terra Mariana jubileja nav iespējama bez Dievmātes klātbūtnes, kuras vārdu mūsu zeme nes nu jau 800 gadus. Latvijas nelielajā teritorijā ir daudzas Jaunavas Marijas godam veltītas svētvietas – Aglona, Skaistkalne, Sarkaņi un citas. Jubilejas gads ir aicinājums doties ceļā - svētceļot uz vietām, kur ir sakņojusies mūsu tautas ticība, piemēram, svētā Meinarda salu Ikšķilē. Latvijas un kaimiņvalstu kristiešiem īpaša ir Aglonas svētvieta, kas pirms divdesmit gadiem tika pasludināta par starptautiskas nozīmes svētvietu. Ik gadus tā pulcē neskaitāmus tuvumā un svešatnē dzīvojošus mūsu zemes dēlus un meitas. Jubilejas gada ietvaros svētceļojums pie Jēzus Mātes Aglonā būs īpašs žēlastību laiks.

Jubilejas gads saistās ar atlaidu piešķiršanu. 2015. gadā, ko pāvests Francisks ir veltījis konsekrēto personu identitātei un misijai, pilnas atlaidas ir iespējams saņemt baznīcās, kuras aprūpē ordeņu un kongregāciju locekļi. Rīgas arhidiecēzē tās ir Rīgas Sv. Alberta, Sv. Jāzepa un Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas, kā arī Olaines Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīca un Ikšķiles Baskāju Karmela māsu ordeņa klosterbaznīca. Rēzeknes-Aglonas diecēzē – Daugavpils Jēzus Sirds, Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Viļakas Vissv. Jēzus Sirds un Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca, Jelgavas diecēzē – Skaistkalnes Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, Liepājas diecēzē - Liepājas Sv. Dominika, Ventspils Sv. Krusta un Kuldīgas Vissv. Trīsvienības baznīca. Šīs atlaidas var iegūt līdz 2016. gada 2. februārim un tās var veltīt sev vai dvēselēm šķīstītavā. Atlaidu iegūšanai ir jāizpilda ierastie nosacījumi – jāpieiet pie sakramentālas grēksūdzes, jāpieņem svētā Komūnija un jālūdzas pāvesta nodomos, kā arī pēc savām iespējām jāpiedalās šim gadam veltītajos pasākumos Romā vai vietējā Baznīcā, dievbijīgi apmeklējot diecēzes katedrāli vai citu diecēzes bīskapa noteikto svētvietu, klostera baznīcu vai klauzūras klostera kapelu un tur jāpiedalās kopīgā Stundu liturģijas lūgšanā vai arī jāpavada atbilstošu laiku dievbijīgās pārdomās, tās noslēdzot ar „Tēvs mūsu”, „Ticības apliecinājumu” un kādu lūgšanu Jaunavas Marijas godam.

Saistībā ar Terra Mariana jubileju Latvijas bīskapu konference ir noteikusi, ka visa jubilejas gada garumā daļējas atlaidas ir iespējams saņemt, apmeklējot diecēžu katedrāles vai Aglonas baziliku un izpildot to saņemšanai ierastos nosacījumus.

Latvijas tauta, kuras zemei ir dots šis īpašais vārds - Terra Mariana, ir aicināta vienmēr palikt uzticīga vērtībām un principiem, kurus ir ienesuši pirmie Kristus liecinieki. Kristīgās vērtības ir svarīgas ne tikai katras personas dzīvē, bet tās ir arī valsts stipruma pamats. Garīgai atmodai, ģimenei, ticībai, zināšanām ir jākļūst par mūsu pamatvērtībām gan sagaidot Terra Mariana 800 gadi, gan mūsu valsts 100 gadi pēc dažiem gadiem. Tas ir mūsu pienākums - stiprināt savu ticību, lai Dievs ir ar mūsu valsti un tautu.

Aicinām katru no jums un visus labas gribas cilvēkus aktīvi piedalīties Terra Mariana gadam veltītajos pasākumos, kas risināsies visā Latvijā, lai no jauna atklātu un nostiprinātu Latvijas piederību savām kristīgajām saknēm un vēsturiskajam aicinājumam, ko tai ir uzticējis Dievs. 

Novēlot Dieva svētību Terra Mariana jubilejas gadā,

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps – metropolīts

+ Zbigņevs Stankevičs

 

Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps

+ Jānis Bulis

 

Liepājas diecēzes bīskaps

+ Viktors Stulpins

 

Jelgavas diecēzes bīskaps

+ Edvards Pavlovskis